Ziemas pastaiga ar Rikiju

Linda: Aukstā ziemas pēcpusdienā devos uz patversmi uz kārtējo pastaigu. Šoreiz biju viena un pirmo reizi turp devos ar sabiedrisko transportu. Īstas pārliecības par īstā autobusu maršruta izvēli nebija, bet intuīcija un atmiņa palīdzēja nokļūt līdz galam. Juglas dzīvnieku patversme atrodas netālu no 40.,21. un 15. maršrutu autobusu galapunkta.

Kā jau minēju – saģērbos silti, taču ne pārāk, jo zinu, ka staigājot un skraidot ar suņiem ir labas iespējas sasildīties un mēdz pat būt pārāk silti.

Šoreiz man patversmē darbinieces kā atbildīgam cilvēkam (pēc patversmes darbinieču vērtējuma ) pastaigai piedāvāja Rikiju, kurš audzināšanas nolūkos jāved pastaigā ar uzpurni. Rikijs ir augumā neliels un smalkas uzbūves suns, viņa nelielais augums pastaigu darīja vieglāku kā tas ir bijis staigājot ar lielāka auguma un spēcīgākiem suņiem. Taču to Rikijs kompensēja savādāk – kā jau patversmes darbinieces brīdināja – suņukam nepatīk uzpurnis un viņš var censties to nodabūt nost, ko Rikijs cītīgi arī mēģināja darīt ik pa brīdim ar purniņu ierokoties sniega kupenās un berzējot degunu pret apsnigušo zemi, kā arī mēģinot to noņemt ar ķepu palīdzību. Pati pastaiga iesākās ar nelielu stīvēšanos. Rikijs, ticis ārā no patversmes teritorijas un manīdams, ka neviens viņam pazīstams cilvēks nenāk līdz, ietiepās un ar mani nekur negribēja doties, mazliet aprunājāmies, pavilku  pavadu stingrāk un Rikijs padevās.

Pastaigai tika izvēlēts ierastais maršruts, kurš laika apstākļu dēļ šoreiz bija grūtāk pārvarams, jo meža takas šķita netīrītas, tikai cilvēku iemīgas un pļaviņa aiz Gaiļezera slimnīcas bija tā aizputināta, ka brīžiem nācās iebrist sniega kupenā, kas sniedzās virs ceļgaliem. Cik vien spēju novērtēt, šķita, ka Rikijam patīk sniegs – viņš lēkāja un šļūca pa dziļajām kupenām, kas sniedzās pat augstāk par viņa augumu. Kā jau biju paredzējusi, pašai bija silti, izņemot pastaigas sākumu, kad sala rokas, jo Rikija savaldīšana lielas pūles neradīja. Pieļauju, ka arī Rikija aktivitātes pa biezajām nelika viņam salt.

Rikijs esot mācīts klausīt komandām. Tas bija jūtams, taču šķita, ka mani kā sunim svešu cilvēku, Rikijs respektē mazāk kā savējos. Secinājums – ja vēlies, lai Rikijs ir paklausīgs, jākļūst par savējo.

Advertisements

One response to this post.

  1. šodien redzēju Dienā bildes un patversmes suņu aprakstus, biju palaidis garām šo labdarības akciju par Rikiju, kurā tik liela naudas summa tika savākta. Prieks, ka sabiedrībai tomēr nav vienalga!

    Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: