Ķekavas Džekiņš adopcijai gatavs!

Beidzot adopcijai tiek nodots Džekiņš – suņvīrs, kura liktenis šokēja vai visu Latviju, proti, vairākas nedēļas Ķekavas pusē klaiņojušais rudulis ar aizsieto purniņu! Patversme viņu iesaka adoptēt uz privātmāju ar slēgtu pagalmu un kārtīgu sētu apkārt.

Džekiņš ir gana komunikabls, draudzīgs suņvīrs vecumā ap 4 gadiem. Savus cilvēkus mīļos, taču svešiniekiem būs jāpiesargājas – patversmē Džekiņš nevienam nav pat mēģinājis kost, taču klīnikā dzīvojot, savus dakterus no visiem viņaprāt nevēlamajiem apmeklētājiem sargāja, cenšoties kost. Šobrīd atsakās iet pastaigās ārpus patversmes teritorijas – bīstas no garāmbraucošajiem auto. Ja nevēlēsies uzturēties ierobežotajā pastaigas laukumā, veikli pārrāpsies vai pārlēks pāri nebūt ne zemajam žogam (tāpēc vajag kārtīgu, augstu sētu).

Var tikt adoptēts kā otrs suns – teicami sadzīvo ar suņmeitenēm. Kad izdomā apriet tos, kas viņam nepatīk, dara to spalgi, skaļi, aizgūtnēm – ja dzīvos aktīvas cilvēku kustības vidē, var nokaitināt kaimiņus ar savu skaļo riešanu. Nav piemērots dzīvei dzīvoklī, jo nemēdz ciesties – dabiskās vajadzības var nokārtot iekšā.

Tik detalizēti uzskaitot Džekiņa mīnusiņus, patversme lūdz rūpīgi pārdomāt savu atbilstību tieši šī suņa saimnieka statusam. Diemžēl, bet nereti ļaudis nesaprotamu apsvērumu dēļ par katru cenu vēlas iegūt tos dzīvniekus, kuru bēdīgais liktenis ticis plaši atspoguļots plašsaziņas līdzekļos. Laikam jau, lai palepotos: man ir tas suns, par kuru rakstīja, kuru rādīja televīzijā. Šādi adoptējot Džekiņu, nedz viņa saimniekiem, nedz sunim laba dzīvošana nebūs, tikai problēmas un nesaskaņas. Tāpēc, pirms uzrunāt Džekiņu tālākai kopādzīvošanai, apsveriet: vai būsiet pacietīgi, mīloši, gādīgi saimnieki. Džekiņš, kā jau minēts, savus mīļos saimniekus mīlēs, dāvājot beznosacījumu uzticību. Džekiņam vairs nav veselības problēmu, ar laiku arī kažoks ataugs, pilnībā nosedzot rētas uz kakla un daļēji arī uz purniņa.

foto: Anda Bergmane

Advertisements

4 responses to this post.

  1. Posted by Mai on februāris 19, 2011 at 10:20

    Gan jau ka uz Džekiņu rinda ar iespējamajiem saimniekiem izveidosies. Ceru, ka īstais saimnieks patrāpīsies un pārējie ar’ sev suni atradīs.

    Atbildēt

  2. Būtu es Lv, es viņu noteikti gribētu paņemt sev!

    Atbildēt

  3. Posted by Ilze Lasenberga on maijs 5, 2012 at 15:09

    Zvanīju uz patversmi un interesējos par šo sunīti atstāju arī savu kontakttālruni. Man atbildēja ļoti nelaipni un apsūdzoši,it ka sunīts man būtu nepieciešams sevis slavināšanai. Vēlējos palīdzēt ,bet pēc sarunas jutos diezgan nejauki.
    Jāpiemin ka pati esmu 34. gadus veca un 9. gadus audzinu suneni no Juglas patversmes. Negribētu sevi raksturot kā bezatbildīgu cilvēku.
    Varbūt patversmes darbiniekiem būtu drusku jāapsver spēja komunicēt ne tikai ar dzīvniekiem, jo tieši cilvēki ir tie kuri šiem sunīšiem var dot mājas un sirdsdraugus.
    Sarūgtināts suņu mīļotājs. Ilze.

    Atbildēt

    • Hm, nespēju pat iedomāties, kāpēc tā varētu būt noticis. Tā nu sanāk, ka veidoju gan blogu, bet pats kopš patversmes pārceļošanas uz jaunajām telpām fiziski tur klāt neesmu bijis, nezinu, kas ir dežuranti utt. Noteikti painteresēšos!

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: