Pirmā pieredze ar patversmes suni

Šis raksts nebūs reklāma, nebūs arī pamācības, kā pareizi dzīvot, nebūs nosodījumu, ka ikdienā par šīm lietām neaizdomājies. Lai arī cik egoistiski tas nebūtu, par labdarību ikdienā arī es nedomāju, ar to nenodarbojos. Jā, es esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš neziedo naudu citiem, neziedo savu laiku, lai palīdzētu kādam. Esmu no tiem, kurš aprobežojas ar citu cilvēku palaišanu apsēsties sabiedriskajā transportā, laiku pa laikam kādai kundzei palīdzu uznest smagu somu uz piekto stāvu, ziedoju labas domas tiem, kuri pārdzērušies guļ uz soliņa, vai pie sevis novēlu, lai viss veiksmīgi izdotos ātrās palīdzības mašīnas pasažieriem, kad tā ar sirēnām patraucas man garām, tas arī viss. Es zinu, ka tas nav nekas, salīdzinājumā ar to, ko es varētu darīt, bet tieši šāda ir realitāte.

stāsta Uģis, pirmareize.lv

Gluži kā daudzi no jums, es dzīvoju Rīgā, dzīvoklī, dažādu iemeslu dēļ man nepastāv tāda opcija “mājdzīvnieks”. Ikdienā kontakta ar dzīvniekiem man nav, lai arī viņi ir tīri forši 🙂

Pateicoties kādam Kivi TV komandas biedram, uzzināju, ka Juglas suņu patversme piedāvā ne tikai dot mājas kādam suņukam, bet arī iespēju izvest kādu no sunīšiem pastaigā, vienkāršā, cilvēcīgā, draudzīgā pastaigā. Noskatoties video par šo iespēju, iekšēju nedaudz tiku paķerts, tā teikt, tika aizķerta manī kāda emociju stīga. Tieši tāpēc es Tev šodien pastāstīšu kā tad tas ir, nē, joprojām nebūs statistikas par to, cik dzīvniekiem nav māju, nebūs aicinājums skriet un glābt pasaule – nē(!) – es Tev vienkārši izstāstīšu par savu pirmo reizi, varbūt Tev arī gribēsies, kas to lai zina 🙂

Juglas iela 18 – šī ir patversmes adrese. Lai arī šajā virzienā kursē arī sabiedriskais transports, izvēlos labāk doties ar mašīnu, ārā ir auksts, +4 grādi, negribētos apmaldīties un tad blandīties meklējot īsto adresi.

Lai arī visu dienu nekas nav ēsts, izvēlos maķītī neiegriezties, kaut kā aizdomājos par to, ka tas būtu nežēlīgi pret sunīti, kuram ar mani būs jāstaigā, es taču nezinu kā viņus baro, bet zinu, ka tikko paēdušu cilvēku tie spēs saost.

Pirms braukšanas izvēlējos neiedziļināties kartē, tik apskatījos, kura ir tā Juglas iela, kādu adresi man vajag, un devos ceļā. Protams, ka tā bija kļūda. Kā izrādās, Juglas iela ir viena no tām superīgi loģiskajām ielām, kurai vienā pusē ir cipars 14, bet otrā 69. Šī arī ir viena no tām ielām, kurai starp ciparu 12 un 18, ir kāds teju kilomets, bet ne jau ar tukšu lauku, nē, ar mājām, kurām arī ir cipari no 10-20, tikai tās skaitās pie kādas citas ielas, pundurielas, kuru nemaz nevar saskatīt.

Kā jau nojaušat – es apmaldījos. Nekas, nekas, 20 minūtes braukājot pa visādām ielām, beidzot atradu īsto pagriezienu un tad jau patversmes zīme man norādīja precīzu vietu, kurp doties.

Pie patversmes vārtiem mani sagaida daudz suņu, viņi gan neizskatās diži draudzīgi, bet tas laikam tāpēc, ka nikni riet uz svešiniekiem ir viņu pienākums 🙂 Daudz dažādas zīmes, viena no tām, lielākā, pilna ar visādiem noteikumiem, kuri jāievēro. Blakus arī zvana poga, kura jānospiež un jāgaida. Nospiežu…gaidu… Redzu teritorijā cilvēkus, viņi redz mani, bet ar to arī viss beidzās. Viņiem vienalga par mani? Gaidu, gaidu, gaidu, pēc kādām piecām minūtēm pie manis tomēr atnāk, ielaiž iekšā. Tik ilgi, jo suņi bija jāsavāc.

Uzreiz saku, ka gribētu izvest kādu no suņiem pastaigā. Cenšos būt maksimāli…nedraudīgs. Tieku mazliet iztaujāts par manu pieredzi ar suņiem, bet ne tā nikni, vairāk draudzīgi, šķiet, ka tas tāpēc, lai procentuāli paredzētu, vai es to suni kaut kur nepazaudēšu, otrs variants, lai zinātu kādu no suņiem man vispār drīkst uzticēt.

Rikijs – tas būs mans pastaigas biedrs 🙂 (Rikijs vai Riksis, es tiešām neatceros, man jau liekas, ka dzirdēju abus variantus).

Pirms nonācu šeit, pa ceļam, protams, domāju par to, kādu sunīti tad man iedos, kādi viņi vispār tur ir, ja nu man iedos tādu, kurš man liksies galīgi neforšs, tad taču visa pirmās reizes pieredze būs jau atkal negatīva. Ziniet, tas viss ir muļķīgi!

Parakstos žurnālā, pievienoju savu telefona nr., ja nu kaut kur apmaldos, lai mani vismaz var sazvanīt. Tiek piedāvātas dažādas pavadas, labāk izvēlos to prastāko, citas vēl saplēsīšu un tad gan nebūs labi. Un tad pie manis atved Rikiju 🙂

Jā, tas noteikti nav smukākais suns visā pasaulē, tā kā viņam (jā, es saku viņam, jo teikt ‘tam’ šķiet muļķīgi) ir uzpurnis, pieņemu, ka nav arī draudzīgākais visā pasaulē, bet paņemot viņu pavadā, visas šīs lietas aizmirstas, šķiet pilnīgi vienalga pēc kā tas izskatās (okey, ja tas būtu viens no tiem kabatas “suņiem”, es būtu lūdzis kādu citu…). Man izskaidro, ka Rikijs ir apmācīts suns, mēdz būt tramīgs un, ja satrakojas, var arī iekost, tikai tāpēc ir uzpurnis. Pabrīdina, ka viņam ļoti, ļoti uzpurnis nepatīk, tāpēc viņš mēdz ar purnu stūrēt pa zemi, lai to censtos nodabūt nost 🙂

Minimālais pastaigas laiks ir 40min. Man izstāsta vietas, kurp var doties pastaigā, no tām izvēlos iet uz mežu, jo nešķiet, ka Rikijs gribētu iepazīt apkārtnes asfaltu.

Jauks, nav īpaši draudzīgs, klāt neglaužas, bet klausa, pretenzijas pret glaudīšanu neizrāda. Pēc acīm gan ļoti, ļoti bēdīgs, bet foršs gan 🙂

Mūsu pastaigā pat neesam bijuši divas minūtes, kad Rikijs ar seju jau ir krūmā un cenšas nolocīt uzpurni, par laimi viņam nekas nesanāk un es palieku nesakosts.

Ejam, skrienam, nekas cits nav svarīgs. Apkārt viss kluss, dzirdami tik pašu soļi, lapu čaukstoņa zem kājām, nekas cits neeksistē. Sajūta, ka reālā dzīve ir vienkārši iepauzēta. Ne gribas, ne iznāk domāt par to, kas eksistē ārpus šīs pastaigas. Jā, tas var šķist muļķīgi, bet tā nu tas ir. Rikijam nav nepieciešamība runāt, stāstīt par savām problēmām, uzkraut tās kādam citam (jā, es atsaucos uz mūsu dzīvi), viss ir vienkārši, vajag tikai kustēties.

Lai arī es zinu, ka ir patīkami rudenīgās dienās pastaigāt, piemēram, pa parku, gar jūru, patiesībā jau vienalga kur, galvenais, ka ir klusi, mierīgi un svaigs gaiss, bet ikdienā es to šā kā tā nedaru, jo šķiet, ka ir svarīgākas lietas darāmas. Tagad…tagad es jūtu, ka ir iemesls to darīt, ne tikai ir šī patīkamā klusās pastaigas sajūta, bet sajūta, ka kādam izdari ko labu, ka kādam šī diena ir kļuvusi labāka, jo Tu vienkārši pastaigā ar viņu. Dīvaina, bet nudien laba sajūta.

Pastaigas laiks burtiski aizlido. Rikija atgriešanas laiks strauji tuvojas. Jā, pastaigas ir no 13:00 – 15:00 un tad no 17:00-19:00. Mēs jau mazliet kavējam, tāpēc atpakaļ jāskrien. Lai arī Rikijs nedaudz klibo, šķiet, ka viņam vienalga, galvenais ir izskrieties. Tā kā turpceļā esam pamatīgi aizblandījušies, atpakaļceļu atrast nemaz nav tik viegli, šķiet, ka viņš ceļu zina labāk par mani.

Tā nu pēc neilgas meklēšanas tomēr esam atpakaļ uz zināmā ceļa un drīz jau pie patversmes. Šķiet, ka suņiem tieši kā tiek pasniegtas pusdienas, jo Rikijs nespēj izturēt gaidīšanu pie vārtiņiem, kad kāds no patversmes darbiniekiem atnāks mūs ielaist. Par laimi viņam, tas ātri vien notiek.

Kad patversmes teritorijā uzpurnis tiek noņemts, Rikijs izskatās patiesi priecīgs, uzvilkts, bet priecīgs. Tas liek sajusties labi. Protams, es nezinu vai viņam labs garastāvoklis no pastaigas, bet domāt tā gribētos. Paraksts žurnālā par suņa atgriešanu, pārmīti daži vārdi ar darbiniekiem par to, kā tad mums gāja, un dodos prom. Iekšējā sajūta patiesi laba, sajūta, ka padarītajam ir jēga, labums ne man, bet kādam citam, kas galu galā liek sajusties labi pašam 🙂

Lai arī šis tiek dēvēts par brīvprātīgo darbu, sajūta, ka būtu strādājis, nav vispār. Gandarījums. Sev apsolos atgriezties šeit vēl kādu reizi.

P.s – man jau šķiet, ka daudzi par šādu iespēju nemaz nezina, tāpēc, ja Tev šķiet, ka kādam varētu būt vēlme izdarīt šo labo darbu, padod šo rakstu tālāk, lai arī citi ir informēti 🙂 Vairāk info – http://patversme.lv/ un http://bit.ly/tYoidx

Advertisements

One response to this post.

  1. Posted by Liana on februāris 12, 2014 at 18:13

    vai ta ir tikai Sunu ?

    Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: