Archive for the ‘stāsti par suņiem’ Category

Rex – Pex. Jeb vienā vārdā – ūdenssuns!

Garās brīvdienas, burvīga saulaina diena. Pakoju mugursomā sakrāto makulatūru, kāpju uz velosipēda un dodos uz patversmi. Turpināt lasīt

Advertisements

Kādā saulainā dienā… stāsts par Rondu

Sveiki, vai mani maz vairs atceraties? Kādu laiciņu biju pieklususi. Piekrāpu suņus ar kaķiem, bet ceru, ka pirmie to neņems ļaunā. Turpināt lasīt

Pirmā pieredze ar patversmes suni

Šis raksts nebūs reklāma, nebūs arī pamācības, kā pareizi dzīvot, nebūs nosodījumu, ka ikdienā par šīm lietām neaizdomājies. Lai arī cik egoistiski tas nebūtu, par labdarību ikdienā arī es nedomāju, ar to nenodarbojos. Jā, es esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš neziedo naudu citiem, neziedo savu laiku, lai palīdzētu kādam. Esmu no tiem, kurš aprobežojas ar citu cilvēku palaišanu apsēsties sabiedriskajā transportā, laiku pa laikam kādai kundzei palīdzu uznest smagu somu uz piekto stāvu, ziedoju labas domas tiem, kuri pārdzērušies guļ uz soliņa, vai pie sevis novēlu, lai viss veiksmīgi izdotos ātrās palīdzības mašīnas pasažieriem, kad tā ar sirēnām patraucas man garām, tas arī viss. Es zinu, ka tas nav nekas, salīdzinājumā ar to, ko es varētu darīt, bet tieši šāda ir realitāte. Turpināt lasīt

Patriks

Vizīte patversmē skaistā novembra sestdienā. Eju staigāt ar Patriku – liela auguma blondu plušķuģīmi. Visnotaļ pašpietiekams, neatkarīgs, bet tajā pašā laikā arī paklausīgs un mierīgs suns. Turpināt lasīt

Timo, Reno un visi, visi pārējie

Jāatvainojas par ilgo klusumu. Tam bija dažādi iemesli – viens no tiem – mans atvaļinājums, kura lielāko daļu pavadīju ārpus galvaspilsētas, kā rezultātā nesanāca paciemoties pie suņiem, otrs – neliela rutīna, šķita, ka raksti kļuvuši vienveidīgi, kas nav nekāds brīnums, jo pēc būtības daru vienmēr vienu un to pašu – eju staigāt ar vienu vai vairākiem suņiem pa vienu vai otru maršrutu, nelielas nianses ir tikai aprakstot konkrēto suni, kas gan arī reizēm mēdz atkārtoties. Turpināt lasīt

Marsels

Nu jau man gandrīz tradīcija iedibinājusies – kā aizeju ar kādu suni pastaigāt un grasos ķerties klāt apraksta veidošanai, tā ieraugu, ka patversmes mājaslapā pie attiecīgā suņa parādījies uzrakstiņš “Aizrunāts”. Tā bija ar Roku, Frodo un Donu, un tagad skatos, ka tas pats atkārtojas arī ar manu pēdējo pastaigu biedru – Marselu! Roks, Frodo un Dona vairs pat ar “Aizrunāts” uzrakstiem mājaslapā nav atrodami, tātad ir jau adoptēti, par ko liels prieks – forši suņi. Tas pats sakāms arī par Marselu. Turpināt lasīt

Zevs (Frodo) un Dona

Te viens senāks stāsts. Pēcjāņu dienā ar Gintu aizbraucām uz patversmi un izvedām pastaigāt divus jautruļus – Zevu un Donu. Zevs ir jauniņš suņu puika, kas izskatā ir ļoti līdzīgs vācu aitu sunim, tikai šķiet ar nedaudz „pazeminātu šasiju”, Dona – liela auguma brūni melna suņu dāma, kuras purniņš liek domāt, ka rados ir bijis kāds labradors. Turpināt lasīt